Irāna 15.11.-23.11.2016. Piektā diena

20.11.

No rīta iedevām Albertam vēl Nurofenu, jo šķita karsts. Vismaz uz brokastīm bija labāka jušanās, prieks un apetīte sāka atgriezties.

Virtuves meitenei palūdzām, lai uzvāra iepriekšējā vakarā nopirktos kartupeļus. Domājām, ka vismaz pa dienu Alberts dabūs kādu dārzeni apēst. Pasteidzoties notikumiem pa priekšu, nekas nesanāca, jo aizmirsām kartupeļus viesnīcā. 

Izrakstoties no viesnīcas, uzdāvinājām laipnajai, smaidīgajai recepcijas darbiniecei latviešu piparkūkas. Pēc viņas teiktā, mēs esot viesnīcas pirmie viesi no Latvijas. (Pēc ceļojuma gan noskaidrojās, ka arī Džeina un Jānis tur bija palikuši. Vai nu jauniete nesen sākusi strādāt viesnīcā vai viņai švaka atmiņa.)

Svētdiena valstī brīvdiena, tāpēc reti, kas bija atvērts, pat necerējām uz kādu atvērtu valūtas maiņas punktu.

Ar taksi aizbraucām līdz autoostai. Uzreiz cilvēks pretī: “Uz kurieni brauksiet? Jums biļetes jau ir? Ak nav? Nu tad sekojiet man!” Viņš izveda mūs cauri ēkai, cauri iekšpagalmam, riktīgi labirinti, mēs paši noteikti nebūtu atraduši. Tikai pēc tam, staigājot pa autoostu, redzējām, ka tā ir pilna ar tādiem kantoriem, katrai autobusu kompānijai pa ofisam. 

jazdas-autoosta Continue reading

Irāna 15.11.-23.11.2016. Ceturtā diena

19.11.

Brokastis paēdām kopā ar ukraiņiem, kas Irānā pavadīja tikai divas dienas, ceļojot no Bali atpakaļ uz Ukrainu.

brokastis

Iepriekšējā dienā nebijām izdomājuši plānu šai dienai, bet, runājot ar ukraiņiem, radās skaidra vīzija, ko mēs gribētu redzēt. Recepcijā pajautājām, vai viņi gadījumā nepiedāvā tādas ekskursijas. Recepcijas meitene pasauca atpakaļ bārdainu vīrieti, kas jau vēra izejas durvis. Izrādījās, ka tieši tagad paredzēta izbraukšana. Ātri, ātri paņēmām kaut kādas mantas, ko pa dienu varētu ievajadzēties. Kaut kādu lietu aizmirsām un Edgars aizskrēja tai pakaļ uz mūsu istabu. Bārdainis, kurš izrādījās šīs ekskursijas gids, kļuva manāmi nervozs: “Kur ir tavs vīrs? Mans draugs (domāts šoferis) gaida. Tas nav labi.” Pēc brīža Edgars bija klāt un skrējām uz mašīnu. Tur ieraudzījām pie brokastu galda iepazītos ukraiņus – vīrieti, viņa draudzeni un dēlu Mišu.

Braucām ar divām mašīnām – tas šoferis, kam nedrīkstējām likt gaidīt, mēs, izraēliete un vēl viens kungs vienā, gids un ukraiņi otrā.

Izbraucot no pilsētas, iebraucām gāzes uzpildes stacijā. Lai uzpildītos, visiem pasažieriem jāizkāpj. Tas drošības dēļ, ja nu sprāgst…

dus Continue reading

2016. gads

Visos 2016. gada ceļojumos devāmies kopā ar nu jau viengadnieku Albertu. Tas bija izaicinājums gan mums, gan viņam, gan viņa vecvecākiem. 😀 Viss bija labāk, nekā varētu iedomāties, tāpēc turpināsim ceļot kopā un aicinam ceļot arī jūs.

2016. gadā izbaudījām saulaino Romu un tās apkārtni, māksliniecisko Berlīni, ar auto izbraukājām jau sen gribētos Polijas ziemeļus un gada beigās nedēļu pavadījām vēsturiski tik bagātajā Irānā.

karte-2016

Esam gatavi jauniem piedzīvojumiem jaunajā 2017. gadā. Pirmie plāni ceļojumiem jau top…

Irāna 15.11.-23.11.2016. Trešā diena

18.11.

Brokastis viesnīcā deva no 8, bet mums izbraukšana ar vakardienas šoferi-gidu sarunāta 7.40. Paņēmām gabaliņu maizes no jaunzēlandietes, kuru pavisam drīz atkal satikām stacijā.

Vilcienu stacijā bijām jau 7.50 un vēl krietnu brīdi nonīkām. Iepriekšējā dienā kasieris mums ieteica būt stacijā vismaz 8. Kāpēc tik agri, tā arī nesapratām. Vilcienam pēc grafika jāizbrauc 8.21, bet izbraucām tikai ap 8.40.

Uz otro peronu pa kāpnēm lejā, augšā ratus palīdzēja aiznest vietējais puisis.

Uz biļetes norādītas 9. un 10. sēdvieta 4.vagonā, bet iekāpt vilcienā varēja tikai pa vienām durvīm pirmajā vagonā. Mums ierādīja brīvās vietas pirmajā vagonā pie pašas izejas un jau pēc pāris minūtēm baudījām skaistos skatus pa logu.

irana-ainava Continue reading

Irāna 15.11.-23.11.2016. Otrā diena

17.11.

Brokastis – tradicionālā maize, siers, dažādi ievārījumi (interesantākais – burkānu), vārītas olas un kartupeļi, tomāti, gurķi. Beidzot visi paēduši un apmierināti.

Iepriekšējā vakarā bijām izpētījuši viesnīcas piedāvātās ekskursijas un nolēmām, ka vienā no tām varētu doties. No rīta pieteicāmies un jau pēc stundas šoferis bija klāt.

Kamēr gaidījām, iegājām antikvariātā pretī viesnīcai, kuras uzraksts vēstīja, ka tur var dabūt kafiju. Vienu uz diviem izdzērām, šī bija pat diezgan dzerama, bet no mūsu kafijas atkarības uz nedēļu mums tomēr nācās atteikties. Pārsvarā dzērām melno tēju.

irana-kafijaStunda ātri paskrēja un mēs jau sēdējām pelēkā auto un drāzāmies pa pilsētas ielām tuksneša virzienā. Drošības jostas, ar ko piesprādzēties, nebija, nemaz nerunājot par bērna piesprādzēšanu vai auto sēdeklīti. Ātruma ierobežojumi pilsētā ir tikai teorētiski, aplī no vidējās joslas taisnā līnijā uz izeju, ik pa laikam likās, ka tūlīt būs avārija, bet nevienā mirklī nebija nedrošības sajūta. Mūsu šoferis brauca ļoti pārliecināti.

Pirmais apskates objekts šajā tūrē bija Nušabadas (Nooshabad) pazemes pilsēta.

nooshabad-ieejaŠī pazemes pilsēta varētu būt vismaz 1500 gadus sena.Tā tika izmantota lielākoties patvērumam un aizsardzībai no iebrucējiem. Continue reading

Irāna 15.11.-23.11.2016. Pirmā diena

15.11.

Iečekoties lidojumiem (Ukraine International Airlines) varēja tikai lidostā, jo ceļojām kopā ar zīdaini, tāpēc uz lidostu devāmies laicīgi ~2,5 stundas pirms paredzētā izlidošanas laika (17.00).

Ļoti ātri tikām pie galdiņa, bet tur kaut kāda nesaprotama aizķeršanās ar zīdaiņa iečekošanu. Divatā dāmām tomēr izdevās mūs visus iečekot abiem lidojumiem (Rīga-Kijeva, Kijeva-Teherāna). Tikai vēlāk pamanījām, ka otram lidojumam mums ierādītas vietas dažādās rindās, nevis blakus. (To gan mēs ātri vien labojām, lidmašīnā sarunājot blakus esošas vietas.)

Pēc grafika jāizlido 17.00, bet pēc pusstundas joprojām nekas nenotika. A, nē, notika gan – tika nomazgāta lidmašīna. Logi momentā aizsala. Nekādas jēgas sēdēt pie loga, ja cauri neko nevar redzēt. Bēda šķita mazāka, jo laukā jau tumsa.

17.40 tomēr pacēlāmies.

19.00 nolaidāmies cauri baisai miglai. Apbrīnojot pilotu izveicību, nokāpām no lidmašīnas un kārtīgas ledus kārtas. Nu ja, tā jau Ukraina – var netīrīt! 😀

Arī drošības kontrolē slāviskas vēsmas – davai pases! Pases kārtībā, bet Zaiga un Alberts atkal pīkstēja – tika kārtīgi apčamdīti. Continue reading

Irāna. Gatavošanās.

Ideja, biļetes

Ieraugot travelfree.info akciju lidojumam no Rīgas uz Teherānu, apmēram vienu dienu domājām, vai vajadzētu tur doties, bet, kad nevarējām izdomāt nevienu mīnusu šādai avantūrai, pirkām biļetes. Iespējams, mēs padomātu ilgāk, ja pavisam nesen tur nebūtu bijuši mūsu draugi (Džeina un Jānis), slovāks Mojmirs un brāļa kolēģe, kas ar saviem stāstiem un fotogrāfijām iedvesmoja un acu priekšā uzbūra austrumu pasaku cienīgus skatus.

Biļetes nopirkām pašās maija beigās un tad uz pāris mēnešiem par to aizmirsām un nodevāmies ikdienišķām rūpēm.

Maršruts

Aizņēmāmies Lonely planet ceļvedi par Irānu un ik pa laikam šo to palasījām, mēģinot izdomāt ideālo maršrutu nedēļai, ko plānojām pavadīt šajā lielajā valstī.

iran_travel_guide Continue reading

Polija 24.07.-30.07.2016. Septītā diena

30.07.


Izgulējušies, paēdām brokastis turpat numuriņā – uz grīdas pie gultas. Alberts kārtīgi izšķaidīja tomātu pa paklāju, eh, nabaga tie, kam tas jātīra (es un pēc tam droši vien arī istabene)! 😀

Ar atlikušo maizi pabarojām tās pāris pīles, kas peldēja ezerā.

Continue reading

Polija 24.07.-30.07.2016. Sestā diena

29.07.

Albertam atkal trauksmaina nakts, laikam zobi atkal nāca. No rīta mums tomēr izdevās vēl mazliet pagulēt.

Kad atvēru acis, šķita, ka jau puse dienas nogulēta, pulkstenis noteikti jau kādi 11, bet izrādījās, ka tikai nedaudz pāri 8.

Paēdām brokastis un braucām uz blakus ciemā Lapalice atrodamo pili – zamek Lapalice. Tā ir pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigās iesākta milzu ēka, kas nodēvēta par pili. Interesanti, ka īpašnieks, kuram tajā laikā bija labs bizness, dabūjis atļauju būvēt vienstāvu māju ar darbnīcu, bet viņš sāka celt piecstāvīgu pili ar 12 torņiem. Diemžēl viņu piemeklēja bankrots un ēka tā arī stāv puspabeigta.

Continue reading