Brīnumu zeme AAE 11.-18.02.2017. Ceturtā diena

14.02.

Alberts gulēja ļoti nemierīgi. Laukā vējš pa nakti pastiprinājās, bet no rīta viss atkal mierīgi līdz brīdim, kamēr sāka līt auksts lietus. Lietus ik pa brīdim mūs dzesēja visas dienas garumā.

Skats pa logu iespaidīgs – izskatījās, it kā mēs atrastos kādā milzīgā bedrē vai smilšu karjera dibenā, lai gan pa gabalu skaidri redzams, ka viesnīca atrodas kalnā.

55 56 Continue reading

Brīnumu zeme AAE 11.-18.02.2017. Trešā diena

13.02.

Gaidot brokastu laiku, ieslēdzām televizoru, ziņās lasīja valūtas kursu. Mums jau sen šķita aizmirsti tie, laiki, kad ziņās tiek runāts par valūtas kursu.

Sarunājām tikties ar Edzi un Maikiju pie brokastu galda, bet viņi atkal kavēja.
Pēc kārtīgām brokastīm puiši aizbrauca uz lidostu pakaļ nomas mašīnai, mēs ar Albertu palikām viesnīcā. Alberts 40 minūtes pagulēja, tad pabraukājām ar liftu un pastaigājām laukā. Šajā dienā šķita ļoti silts, atšķirībā no iepriekšējām dienām, kad vēja un lietus dēļ gribējās džemperi atstāt mugurā.

37 Continue reading

Brīnumu zeme AAE 11.-18.02.2017. Otrā diena

12.02.

Atvaļinājumā katra diena kā brīvdiena. Edgars nesagaidīja, kad zvanīs viņa darba dienās uzliktais modinātājs, jo bija tak sestdiena! Paskatoties pa logu, kaut kur tālumā manāms arī Burdžhalīfa (Burj Khalifa).

12

Lai gan bijām sarunājuši tikties ar Edzi un Maikiju 8 pie viesnīcas brokastu galda, viņi kavēja, tādēļ mēs ļāvām Albertam vēl saldi pačučēt.

Viesnīcas brokastu bufete ļoti  bagātīga un viss ļoti garšīgs. Alberts gan praktiski neko neapēda, viss apkārt bija tik interesants, ka nebija laika tādiem sīkumiem kā ēšana.

Pēc brokastīm aizgājām līdz netālu esošajam kanālam, ap kuru joprojām notiek būvniecība un labiekārtošanas darbi.

13 Continue reading

Brīnumu zeme AAE 11.-18.02.2017. Pirmā diena

11.02.

Divas stundas vakarā pagulējām un tad Edgara māsa Māra aizveda mūs uz lidostu. Ap 00.30 ieradāmies Rīgas lidostā. Visas procedūras (iečekošanās, pasu un drošības pārbaudes) bez starpgadījumiem. Lidosta šajā nakts stundā šķita kā izmirusi, vien pāris cilvēki lēnā garā devās uz to pašu termināli, kur mēs. Visi veikali slēgti.

1Izlidojām laikā. Pacelšanās brīdi Alberts traki raudāja, izgriezās uz otru pusi un nebija nomierināms. Nezinu, vai ausis sāpēja vai vienkārši protestēja pret piesprādzēšanu. Stjuarts atnesa divas papīra glāzītes, kurās ielikti silti, mitri dvieļi. Vajagot likt pie ausīm, lai tā nesāp. Albertam gan tas nelīdzēja. Viņš visu lidojumu bija nomodā, nedaudz uzēda, mēs izdzērām bezmaksas kafijas. Pirms nosēšanās mazais beidzot aizmiga. Continue reading

Irāna 15.11.-23.11.2016. Secinājumi, pārdomas, ieteikumi

Ceļojot pa Irānu, jutāmies droši, nevienā brīdī nebija baiļu sajūtas vai satraukuma, arī tumsā ejot pa mazām ieliņām pilsētā.

Mums ļoti noderēja Lonely planet ceļvedis. Tajā atradām gan informāciju par apskates objektiem, gan naktsmītnes un vairākas ēstuves.

Turpinājumā mūsu atklāsmes, secinājumi pēc nedēļas ceļojuma pa Irānu.

Nauda

nauda1

  • Visērtāk un izdevīgāk naudu samainīt uz vietas. Lidostas valūtas maiņas punktā bija gana labs kurss, bet atļāva mainīt tikai 200 EUR.
  • Visos aprakstos par Irānu brīdina, ka bankas kartes valstī nedarbojas, norēķināties var tikai ar skaidru naudu. Maksāt ar karti nemaz nemēģinājām.
  • Irāņi cenas saka iepriekšējā valūtā tomanos, kas ir 10 reizes mazāk kā pašreizējie riāli. Turklāt cenu nesaka, piemēram 10 000, bet tikai 10. Pašam jāsaprot, ka tas ir domāts 100 000 IRR. Bija gan pāris vietas, kur cenas bija rakstītas riālos, bet tad tur klāt arī norādīta valūta – IRR.

Continue reading

Irāna 15.11.-23.11.2016. Septītā diena

22.11.

Piecēlāmies gana agri, bet brokastīs bijām vienīgie. Tāda sajūta, ka mēs visā viesnīcā būtu vienīgie viesi.

Šajā rītā mums tika bagātīgākās brokastis. Bez standarta ēdieniem, bija arī omlete, cepti kartupeļi, cepumi u.c.

Kamēr ēdām, restorāna darbinieki piedāvājās pieskatīt Albertu. Mēs priecīgi, viņš priecīgs un arī irāņi priecīgi, jo varēja arī nobildēties kopā ar mazo.

restorānā2 restorānā3Tā kā šī diena (un nakts) solījās būt ļoti gara, nesteidzāmies izrakstīties. Restorānā palūdzām uzvārīt iepriekšējā vakarā nopirktos kartupeļus un burkānus. (Pamostoties viņš bija ļoti priecīgs par pazīstamām garšām.) Tikmēr Edgars ar pilsētas autobusu aizbrauca līdz Kave autoostai nopirkt biļetes nakts braucienam uz lidostu. Es tikmēr noliku Albertu vēl pagulēt. Continue reading

Irāna 15.11.-23.11.2016. Sestā diena

21.11.

Pamostoties skats pa logu skaists – vecpilsētas kleķa ēkas un mošeja tālumā.

Morvarid hotel skats pa loguŠajā viesnīcā bija visīsākais brokastu laiks (7-8) un tās pašas diezgan pašvakas – tradicionālā maize, vārītas olas, siers, sviests, ievārījums un melnā tēja. Alberts ēda tikai maizi.

Morvarid hotel brokastis Continue reading

Irāna 15.11.-23.11.2016. Piektā diena

20.11.

No rīta iedevām Albertam vēl Nurofenu, jo šķita karsts. Vismaz uz brokastīm bija labāka jušanās, prieks un apetīte sāka atgriezties.

Virtuves meitenei palūdzām, lai uzvāra iepriekšējā vakarā nopirktos kartupeļus. Domājām, ka vismaz pa dienu Alberts dabūs kādu dārzeni apēst. Pasteidzoties notikumiem pa priekšu, nekas nesanāca, jo aizmirsām kartupeļus viesnīcā. 

Izrakstoties no viesnīcas, uzdāvinājām laipnajai, smaidīgajai recepcijas darbiniecei latviešu piparkūkas. Pēc viņas teiktā, mēs esot viesnīcas pirmie viesi no Latvijas. (Pēc ceļojuma gan noskaidrojās, ka arī Džeina un Jānis tur bija palikuši. Vai nu jauniete nesen sākusi strādāt viesnīcā vai viņai švaka atmiņa.)

Svētdiena valstī brīvdiena, tāpēc reti, kas bija atvērts, pat necerējām uz kādu atvērtu valūtas maiņas punktu.

Ar taksi aizbraucām līdz autoostai. Uzreiz cilvēks pretī: “Uz kurieni brauksiet? Jums biļetes jau ir? Ak nav? Nu tad sekojiet man!” Viņš izveda mūs cauri ēkai, cauri iekšpagalmam, riktīgi labirinti, mēs paši noteikti nebūtu atraduši. Tikai pēc tam, staigājot pa autoostu, redzējām, ka tā ir pilna ar tādiem kantoriem, katrai autobusu kompānijai pa ofisam. 

jazdas-autoosta Continue reading

Irāna 15.11.-23.11.2016. Ceturtā diena

19.11.

Brokastis paēdām kopā ar ukraiņiem, kas Irānā pavadīja tikai divas dienas, ceļojot no Bali atpakaļ uz Ukrainu.

brokastis

Iepriekšējā dienā nebijām izdomājuši plānu šai dienai, bet, runājot ar ukraiņiem, radās skaidra vīzija, ko mēs gribētu redzēt. Recepcijā pajautājām, vai viņi gadījumā nepiedāvā tādas ekskursijas. Recepcijas meitene pasauca atpakaļ bārdainu vīrieti, kas jau vēra izejas durvis. Izrādījās, ka tieši tagad paredzēta izbraukšana. Ātri, ātri paņēmām kaut kādas mantas, ko pa dienu varētu ievajadzēties. Kaut kādu lietu aizmirsām un Edgars aizskrēja tai pakaļ uz mūsu istabu. Bārdainis, kurš izrādījās šīs ekskursijas gids, kļuva manāmi nervozs: “Kur ir tavs vīrs? Mans draugs (domāts šoferis) gaida. Tas nav labi.” Pēc brīža Edgars bija klāt un skrējām uz mašīnu. Tur ieraudzījām pie brokastu galda iepazītos ukraiņus – vīrieti, viņa draudzeni un dēlu Mišu.

Braucām ar divām mašīnām – tas šoferis, kam nedrīkstējām likt gaidīt, mēs, izraēliete un vēl viens kungs vienā, gids un ukraiņi otrā.

Izbraucot no pilsētas, iebraucām gāzes uzpildes stacijā. Lai uzpildītos, visiem pasažieriem jāizkāpj. Tas drošības dēļ, ja nu sprāgst…

dus Continue reading